Vispirms noskaidrosim, kam vajadzīgs suns. Tikai tādam, kas ļoti mīl dzīvniekus un cer uz abpusēju draudzību. Suns lieliski izprot mūsu labvēlību un atbild uz to ar uzticību, ar pieķeršanos uz visu savu suņa mūžu;
kam ārsts ieteicis daudz kustību, uzturēšanos svaigā gaisā. Jo bieži vien to, ko nevar sasniegt ārsts, var panākt suns;
kas brīvajos brīžos grib blakus just dzīvu būtni. Ne ar vienu citu dzīvu radību cilvēks nevar nodibināt tik ciešus kontaktus. Suns ir lielisks biedrs paveciem, vientuļiem cilvēkiem. Suns vēlas, lai par viņu rūpējas, glauda un lutina, uz to atbildēdams ar pieķeršanos, draudzību un mīlestību.
Kādu suni izvēlēties? Mazās telpās liels suns vienmēr visur traucē, viņš jūtas tajās ierobežots. Tādēļ labāk izvēlēties mazāku suni. Jāņem vērā arī dažādu šķirņu temperamentus.
Ja vēlaties sargsuni, vispiemērotākais ir vācu aitu suns, bokseris, dogs, sanbernārs, rotveilers, špics un šnaucers (milzu vai vidējais). Sargsuns ir neuzticīgs un nikns pret svešiem. Tādēļ izvēlas suni, kas izceļas ar modrību, strauji reaģē uz ārējiem kairinātājiem un brīdina saimnieku ar nepārtrauktu riešanu.
Labs mājas sargs, kas pieder pie špicu grupas, ir čau čau.
Bet tikpat labi sarga vietu var ieņemt mazs sunītis, kas ar savu nikno riešanu ziņo saimniekam par svešinieka aizdomīgajiem nolūkiem. Tāds ir pekinietis, pundurpinčers, pundurpūdelis un punduršnaucers. Stāsta, ka ar diviem punduršnauceriem uz vietas var noturēt pat lauvu.
Ja nevarat tikt galā ar pelēm vai žurkām, iegādājaties pundurpinčeru, punduršnauceru vai franču buldogu. Tie ir lieliski grauzēju nīdēji bez īpašas dresūras.
Ja priekšroku dodat dekoratīvajām šķirnēm, varat izvēlēties milzu luksussuni ar ļoti garu spalvu – Maltas zīda suni vai japāņu hinu, tikai sargieties viņu nepelnīti aizvainot. Nedalītu izstāžu skatītāju atzinību iemantojis arī amerikāņu kokerspaniels, sens medību suņu pārstāvis, kas tagad kļuvis par ļoti iecienītu dekoratīvo suni. Suņu karalim afgānim neparastu skaistumu piešķir bagātīgais zīdainais apmatojums. Suns ir labsirdīgs, atturīgs, reti rej, jūtīgs pret nepelnītu sodu. Afgāņa vilna ir pielīdzināma mohērai un izmantojama adījumos.
Ja gribat sekot modei un domājat pievērsties medībām, izvēlieties basetu. Daudz prieka un jautrības spēj sagādāt inteliģentais pūdelis, kas piemērots dzīvei pilsētas dzīvoklī.
Nākamajam suņa īpašniekam iesācējam labāk izraudzīties suni nekā kuci. Kucei divreiz gadā ir meklēšanās laiks ar asiņainiem izdalījumiem. Tas var radīt dažādas komplikācijas, jo pievilina suņus no tuvākas un tālākas apkārtnes. Tādēļ meklēšanās laikā pirms pastaigas kucei apmazgā starpeni ar etiķūdeni (1:1), lai likvidētu specifisko smaku.
Tikpat svarīgi izlemt, vai vēlaties suni ar garu vai īsu spalvu. Garspalvainie suņi met spalvu divas reizes gadā, nedaudz arī visu gadu. Spalvām viegli pieķeras putekļi, ziemā zem ķepām, starp pirkstu spilventiņiem piesalst sniegs.
Kad suni esat izvēlējušies, jāpadomā arī par inventāru. Nepieciešama ir kakla siksna, tai jāatbilst suņa lielumam, tā nedrīkst būt ne pārāk cieša, ne vaļīga. Ejot pastaigā, suns jāved saitē. Ieteicama gara, lai sunim būtu plašāks skraidīšanas loks. Vajadzīgs mīkstas ādas uzpurnis, tas nedrīkst ne spiest, ne rīvēt.
Neaizmirsīsim, ka sunim mājās nepieciešama sava vieta – ar viegli mazgājamu audumu pārvilkts matracis vai gulta. Vieta ir suņa teritorija, kur viņš var justies mierīgs, neapdraudēts. Ja suns mūs traucē, aizsūtām viņu "vietā", tajā nekad nedrīkst suni sodīt.
Sunim jābūt savai bļodiņai, un viņš jāiemāca no tās ēst. Lai trauks stāvētu stabili, bļodiņu novieto uz koka pamatnes, kurā izgriezts caurums. Lieliem suņiem bļodiņu noliek uz attiecīga augstuma ķeblīša. Blakus ēdiena bļodiņai jāstāv arī ūdens traukam, kurā ūdeni bieži maina.
Kas jāzina par barošanu? Suņa uzturam jābūt sabalansētam: 2/3 dzīvnieku un 1/3 augu valsts produktu. Jēla gaļa ir veselīgāka par vārītu, bet ja suns ēdis pārāk daudz jēlas gaļas, elpai ir nepatīkama smaka.
Sunim diendienā var dot vienu un to pašu barību, ēdienkarti nemainot. Vēlami ir subprodukti (sirds, kuņģis, nieres, aknas, plaušas), zālēdāju dzīvnieku galvas. Uzturā lieto nesālītas zivis, tās ir lielisks olbaltumvielu avots. Sastāvējusies, nedaudz smakojoša gaļa ir vieglāk sagremojama. Vēlams dažādas putras, auzu pārslas, pienā mērcēta maize un galvenais – augļi un dārzeņi. Zaļus burkānus nokasa un sagriež ripiņās, spinātus, nātres, pienenes, salātus un pētersīļus smalki sakapā. ābolus un bumbierus sagriež šķēlītēs. Ēdienam jābūt remdenam, ne biezam, ne šķidram.
Ja produkti izņemti no ledusskapja, tie jāuzsilda. Kauli it īpaši nepieciešami kucēniem zobu maiņas laikā, 4. – 6. mēnesī. Tomēr jāatceras, ka pārmērīgs kaulu daudzums rada aizcietējumu. Putnu kauli, īpaši stobrkauli, ir bīstami un var savainot mutes dobumu, barības vadu vai zarnas. Tādēļ putnu kauliem drīkst nokniebt tikai paresnākos galiņus.
Kad suns sasniedz 4 – 5 gadu vecumu, ikdienas kaulu devu samazina. Kartupeļus un pākšaugus suņa uzturā nelieto.
Vitamīni un kaļķis ir nepieciešama piedeva kucēna uzturam.
Cik daudz sunim jāēd? Uzturs jāpiemēro suņa šķirnei un lielumam. Suns, kas sver 10 kilogramus, uzņem 650 g barības dienā, 20 kg smags suns – 1 kg un 50 kg smags – aptuveni 2 kg dienā. Slaidiem, garkājainiem suņiem ēst jādod mazāk, bet ar lielāku barības vērtību.
Ja suns sāk pārmērīgi nobaroties, uztura deva jāsamazina. Tas jādara pakāpeniski, bet konsekventi un tik ilgi, līdz suns atguvis zaudēto formu. Kucēns līdz 3 mēnešu vecumam jābaro 4 reizes dienā, jaunsuns līdz 7 mēnešiem ēd 3 reizes dienā. Pēc tam suni baro divas reizes dienā. Kad suns sasniedzis gada vecumu, viņam pietiek ar vienu ēdienreizi vienā un tajā pašā laikā. Nenāks par ļaunu, ja suns reizi nedēļā 24 stundas gavēs.
Kā baro kucēnus? Kucēna un jaunsuņa ēdienkartē nedrīkst trūkt jēlas gaļas, piena, biezpiena, auzu pārslu, olas dzeltenuma, vārītu rīsu. Kucēnam gaļu dod samaltu vai sasmalcinātu, arī piedevas – zaļus dārzeņus – smalki sagriež vai sarīvē. Jaunsunim gaļu dod gabaliņos sagrieztu. Ēšanas laikā suni nedrīkst traucēt, glaudīt vai uzrunāt, lai neattīstītos savas bļodiņas aizsargāšanas instinkts. Tomēr, dresējot medību un dienesta suņus, var panākt, ka suns nerūc un nepretojas, ja viņam bļodiņu atņem. Pēc ēšanas sunim vajadzīga 1 – 2 stundu atpūta.
Kā jākopj suns? Asspalvainu suņu sukāšanai nepieciešama metāla ķemme ar retiem, noapaļotiem zobiem. Var izmantot arī koka ķemmes. Garspalvainiem suņiem iegādājieties parastu masāžas suku, noderēs speciāla kārstuve. Ja vietām garā spalva savēlusies un sapinkojusies, tā uzmanīgi ar pirkstiem jāatšķetina un jāizplucina.
Suņiem ar īsu un asu spalvu noderēs apaļa suka ar sariem, tā atgādina sen aizmirsto zirgu skrāpi. Asspalvainos suņus trimē – izplūc veco atmirušo spalvu un paspalvu. Bet trimēšanu un cirpšanu, kas nepieciešama pūdeļiem, labāk atstāt speciālistu ziņā.
Kucēnu līdz gada vecumam nav ieteicams mazgāt, viņu var noskalot ar siltu ūdeni (ausīs jāsabāž vates tamponi, lai neiekļūtu ūdens). Vecākus suņus mazgā divas reizes gadā, biežāk nav vēlams, jo tad pārāk attaukojas āda un spalva zaudē spīdumu. Pēc vannas un noslaucīšanas ar dvieli suni vismaz divas stundas nelaiž ārā.
Šnauceriem bārdu skalo ar siltu ūdeni pēc katras ēdienreizes, lai bārdā neuzkrātos barības paliekas.
Neaizmirstiet arī apskatīt suņa ausis un vajadzības gadījumā tās ar vati iztīrīt.
