Grūti pateikt, kuram skolas atzīmes šķiet svarīgākas – bērnam vai vecākiem! Daudzās ģimenēs pieaugušie bērna divniekus pārdzīvo daudz vairāk nekā pats vainīgais, un tādā situācijā skolēns atrodas starp divām ugunīm: gan biedru priekšā kauns, gan mājās gaida brāziens.
Bailes no neveiksmes ne vien samazina skolēna centību mācībās, bet ietekmē arī viņa vērtību orientāciju. Bērns mācās nevis tādēļ, lai apgūtu zināšanas, bet tikai cenšas kārtējo reizi nesarūgtināt vecākus. Nervi ir saspringti, un nav brīnums, ka galu galā arī atzīmes ir sliktākas nekā varētu būt, ja bērns mācītos mierīgā noskaņā.
Kā panākt, lai bērns ietu uz skolu ar prieku? Recepšu nav – pārāk dažādi ir gan skolēni, gan viņu ģimenes. Visbiežāk sliktu atzīmju cēlonis ir bērna nepareizā attieksme pret skolas nodarbībām. Tad nelīdz ne pārmetumi, ne draudi, ne dāvanas un vilinoši solījumi.
Jo ātrāk bērns apzināsies, ka vecāki viņam tic un uzticas, ka viņa iespējamās kļūdas nav katastrofa un ka tās var jau rīt izlabot, jo labāk viņš tiks galā ar skolas problēmām. Kā to panākt?
– Brokastu laikā daudz nerunājiet par skolu. Tādi izteikumi kā "Atceries, ko tu vakar iemācījies" vai "Šodien pēcpusdienā laukā neiesi, mums jānodarbojas ar matemātiku" var uzreiz sabojāt skolēna garastāvokli.
– Pārliecīga izturēšanās par to, kā bērnam klājies skolā, arī nav ieteicama (iedomājieties, kā justos jūs, ja mājinieki jums katru dienu jautātu par to cik kvalitatīvi pildāt savu darbu). Pacietieties – bērns pats izstāstīs, kas pa dienu uz sirds sakrājies. Tikai protiet uzklausīt: nepārtrauciet, atturieties no tūlītējas reakcijas.
– Ļaujiet bērnam pašam izvēlēties, kurā laikā viņš gatavos stundas. Kad lēmums pieņemts, stingri raugieties, lai tas tiktu izpildīts.
– Kad bērns sācis pildīt mājas uzdevumus, nesēdiet viņam blakus un nekļūstiet par suflieri. Palīdzība vajadzīga tikai tad, ja skolēns pats mēģinājis tikt galā ar uzdevumu, bet tas viņam nav izdevies. Norunājiet tā: lai bērns mācās patstāvīgi, bet visus neskaidros jautājumus jūs kopīgi risināsiet noteiktā stundā, piemēram, no septiņiem līdz astoņiem vakarā.
– Nepārdzīvojiet, ja bērns kādreiz aiziet uz skolu, mājas uzdevumus izpildījis ne visai spoži. Tas dos iespēju pedagogiem saskatīt, ko audzēkņi nav sapratuši, un arī skolēns pats sāks reālāk apzināties savas spējas.
– Nepārvērtiet vakaru par "stingrās audzināšanas stundām", liekot bērnam atskaitīties par blēņām un neveiksmēm. Ne morāles lasīšana, ne sodi nedos nekādu labumu, bet galvenais – tie neuzlabos arī vecāku un bērna attiecības.
– Nelieciet bērnam kļūt par teicamnieku visos mācību priekšmetos (nez vai paši bērnībā tādi bijāt). Bērna laime un nākotne nepavisam nav atkarīga tikai no skolas atzīmēm.
Pats galvenais – lai cik ļoti jūs gribētu redzēt savu atvasi labāk mācāmies, bērns jums jāmīl un jāpieņem tāds, kāds viņš ir – ar visiem trūkumiem un vājībām, veiksmēm un neveiksmēm. Tikai tad varēsiet panākt, lai bērns mācītos un ietu uz skolu ar prieku.
