tag:blogger.com,1999:blog-65960434986742427472024-03-13T20:40:56.441+02:00Der zināt!Unknownnoreply@blogger.comBlogger15125tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-31595512603507273062018-06-22T14:27:00.001+03:002018-06-22T14:27:56.098+03:00Mūsu visums sākas no nekā<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
98% no visas matērijas, kas pastāv vai vēl pastāvēs, ir radīti trīs minūtēs, aptuveni tik ilgā laikā, cik nepieciešams sviestmaizes pagatavošanai.<br />
<br />
Mēs arvien varam vērot visuma dzimšanu – ieslēdziet televizorā jebkuru kanālu, kuru tas nespēj uztvert, – 1% no svārstīgajiem atmosfēras traucējumiem izskaidrojams ar senajām Lielā Sprādziena atliekām jeb reliktiem.<br />
<br />
Mums visums sniedzas tikai tik tālu, cik tālu ceļojusi gaisma triljonos gadu kopš tā laika, kad Visums radies.<br />
<br />
Nav vietas, kur varētu atrast Visuma malu, tāpat kā nav vietas, par kuru varētu sacīt: te ir Visuma centrs.<br />
<br />
Ja uz Mēness kāds aizdedzinātu sērkociņu, mūsdienās astronomi spētu pamanīt liesmu. Astronomi ar radioteleskopiem spēj uztvert starojumus, kas ir tik neiedomājami vāji, ka to kopējais enerģijas daudzums, kas no Saules sistēmas ārpuses sākts vākt kopš 1951. gada, ir mazāks par vienas vienīgas krītošas sniegpārslas enerģiju.<br />
<br />
<br /></div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-72319309471154635732017-05-03T09:57:00.000+03:002017-05-03T09:57:03.922+03:00Spēle ar pupiņām<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
Bērni stāv basām kājām cieši aplī. Katram bērnam ir noteikts skaits pupiņu, ko izvēlas, ņemot vērā spēles ilgumu.<br />
<br />
Spēles uzsācēju nosaka ar skaitāmo pantiņu. Kurš pēc skaitīšanas paliek pēdējais, saņem no sava kaimiņa pa labi vienu pupiņu, paceļ to acu augstumā un, mērķējot uz kāju pirkstgaliem, ļauj pupiņai krist. Ja pupiņa uzkrīt uz pirkstiem, bērns pupiņu patur sev, bet labās puses kaimiņam jādod nākamā pupiņa. Bērns mēģina vēlreiz. Ja pupiņa neuzkrīt uz pirkstiem, bērnam pupiņa jāatdod atpakaļ un kreisās puses kaimiņam jāiedod vienu no savējām, lai tas varētu izmēģināt savu laimi.<br />
<br />
Uzvarētājs ir tas, kam spēles beigās ir visvairāk pupiņu.</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-22523491230881650992017-05-03T09:56:00.000+03:002017-05-03T09:56:54.459+03:00Zvejnieku rotaļa<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
Rotaļa pazīstama visā Eiropā. Izvēlas plašu spēles laukumu un redzami atzīmē robežas. Divi spēlētāji ir zvejnieki, pārējie zivis. Abi zvejnieki, rokās sadevušies, cenšas spēles laukumā noķert kādu zivi, aptverot to ar rokām. Tā kā noķertais arī kļūst par zvejnieku, tad zvejā viņi jau dodas trijatā. Ja zvejniekiem laimējas, viņi uzreiz var noķert vairāk zivis. Pēdējā zivs ir uzvarētāja.<br />
<br />
Zvejnieku tīkls nedrīkst saplīst, un nedz zivīm, nedz zvejniekiem nav brīv pārkāpt spēles laukuma robežas. Pēdējā zivs izvēlas sev sabiedroto, un viņi abi ir nākamie zvejnieki.</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-44819311526834139902017-04-19T16:25:00.001+03:002017-04-19T16:25:23.581+03:00Ko dāvināt?<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://3.bp.blogspot.com/-plHI8NFfZUk/WPdlGG0UgtI/AAAAAAAAJ6I/I2s_zzu82dsm5CMUXJkwqeE0znuof58CQCLcB/s1600/Ko_d%25C4%2581vin%25C4%2581t.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img alt="" border="0" src="https://3.bp.blogspot.com/-plHI8NFfZUk/WPdlGG0UgtI/AAAAAAAAJ6I/I2s_zzu82dsm5CMUXJkwqeE0znuof58CQCLcB/s1600/Ko_d%25C4%2581vin%25C4%2581t.jpg" title="Ko dāvināt?" /></a></div>
<br />
Uz šo jautājumu gribas atbildēt gluži banāli – vislabāk ziedus. Un ne tikai kā piedevu pie "īstās" dāvanas, bet gan kā pašu galveno uzmanības un sirsnības apliecinājumu. It sevišķi vārda dienās vai dzimšanas dienā lielākā vai mazākā kolektīvā.<br />
<br />
Vai gan katrs nav gudrojis un pat izmisīgi lauzījis galvu, kādu dāvanu pirkt tam vai tai, kuriem "visa gana", bet veikalā neko oriģinālu par atbilstošu summu nevar iegādāties. Un gaviļnieks, kas vakarā savu dienu tik un tā svinēs lielākā vai mazākā tuvinieku un draugu pulkā, jau rīta agrumā ņemsies ar cienasta gādāšanu arī kolēģiem, jo ir taču "jāuzstājas"...<br />
<br />
Bet nu iedomāsimies citādu ainu. Pusdienu pārtraukumā biedri uzklāj mazu tējas vai kafijas galdu, pasniedz ziedus, un gaviļnieks ir nevis tas, kurš rūpējas, lai visi justos omulīgi, bet gan īstais godināmais, kas pieņem kolektīva uzmanības un sirsnības apliecinājumus. Es zinu, tas neatbilst tradīcijām, bet ja nu pamēģinātu? Turklāt nebūtu arī nevajadzīgas sacensības cienasta rīkošanā un – neslēpsim –pārrunu, kā kurš mielojis...<br />
<br />
<b>Bet ja nu tomēr dzimšanas un vārda dienās gribam pasniegt dāvanas, padomāsim par tām laicīgi. </b>Pēdējā brīdī reti kad izdodas atrast ko piemērotu. Ir taču jāapspriežas, kas gaviļniekam sagādātu vislielāko prieku un reizē būtu noderīgs. Un nebūtu par ļaunu pie reizes atcerēties, kas dāvināts iepriekšējos gados, lai mēs pārāk neatkārtotos.<br />
<br />
Nav ieteicama pārliecīga intimitāte. Pastāv uzskats, ka cilvēkam no apģērba drīkst dāvināt tikai to, bez kā viņš nav redzēts. Tāpēc veļu, lai cik smalka tā būtu, var dāvināt vienīgi tuvinieki, arī krekli vīriešiem diez vai ir labākā dāvana no kolektīva. Cita lieta –<b> daiļamata meistara darināta josta sievietei, kaklasaite vīrietim (ja viņš tādu valkā), rakstaini cimdi vai arī ādas cimdi (iepriekš painteresējoties, kāds rokai lielums), adīta cepure, šalle</b>.<br />
<br />
<b>Bieži tiek izraudzītas smaržas</b>. Tās patiešām var iepriecināt, tikai vajadzētu uzzināt, kādas tieši jubilāre lieto vai labprāt lietotu. Dāvanai var noderēt arī kosmētikas līdzekļi – labs šampūns, krēms, skropstu tuša utt. Tikai nedāvināsim krēmu, uz kura kārbiņas rakstīts "Pret grumbām" vai arī līdzekli pret kāju svīšanu, lai cik noderīgs tas būtu...<br />
<br />
<b>Arī rotas ir laba dāvana</b>. Taču, tās pērkot, ir jābūt pilnīgā skaidrībā par sievietes ģērbšanās stilu. Nepavisam ne katrai noderēs tautiskas (visbiežāk tās ir pseidotautiskas) dzintara piespraudes vai gredzeni, kaut arī mēdz teikt, ka "saules akmens" ir mūžīgs un rotas no tā – klasiskas. Dzintara apstrādē ir daudz amatnieciskuma šī vārda sliktākajā nozīmē, bet ar īstu mākslas izpratni apstrādāts dzintars maksā dārgi. Turklāt dzintars piestāv visai ierobežotai krāsu gammai – brūnajiem, medainajiem, dzeltenajiem, zaļganajiem toņiem, un, ja tie nav gaviļnieces garderobē, labāk no dzintara atturēties. Gan jaunām, gan vecām sievietēm, kas aizvien mēdz sekot modei, labāk dāvināt vienkāršas, modes untumiem pakļautas rotas, kas viņām piestāvēs labāk un sagādās vairāk prieka. Tās vislabāk meklēt mākslas salonos.<br />
<br />
<b>Un vēl – grāmatas.</b> Īstam grāmatu draugam uzdāvināt to, ko viņam nav laimējies dabūt, nozīmē sagādāt milzīgu prieku, kaut arī grāmata maksātu tikai dažus eiro. Pērkot daiļliteratūru, padomāsim arī, vai grāmatas nosaukumu nevar pārprast: cilvēkam ir vajadzīga izcila humora izjūta, lai ar smaidu aun pateicību pieņemtu, teiksim, Remarka "Laiks dzīvot un laiks mirt" vai Falladas "Cilvēks mirst vientulībā". Un vajadzētu zināt arī grāmatas saturu, lai, to lasot, gaviļniekam nerastos iespaids, ka dāvinātājs viņu gribējis smalkjūtīgi pamācīt.<br />
<br />
Dāvanām lieti noder arī fotoalbumi un grāmatas par tēlotāju mākslu vai lietišķo mākslu – gan mūsu pašu, gan ārzemēs izdotās, kuru cena dažkārt ir tik augsta, ka ne katrs tās var atļauties. Un, ja nu gaviļniekam ir interese par daiļajām mākslām, jautājumu var uzskatīt par atrisinātu. Protams, jāzina vēl arī tas, kāds autors vai kāds virziens viņam tuvākais – ja reālistisku gleznu cienītajam uzdāvinās Pikaso gleznu vai zīmējumu albumu vai grāmatu par kubismu, prieka būs maz. Tāpēc, ja īstas skaidrības nav, labāk izraudzīties kaut ko no klasikas – no renesanses vai antīkās mākslas, 19. gadsimta romantiķus vai impresionistus utt.<br />
<br />
Saviem tuvākajiem mēdzam dāvināt arī kaut ko no sevis. Lai šis jautājums nepārvērstos par problēmu, prātīgi dara tie, kas iegādājas dāvanas "katram gadījumam", kad tās atrod veikalā paša ciemā vai pilsētā vai kādā tālākā braucienā. <b>Tām nav jābūt nedz īpaši vērtīgām, nedz lielām: kāds glīts dvielītis, galdasega, keramikas trauks, tējkannas paliktnis, adāmadatas, paplāte, glāzes, interesants virtuves piederums utt.</b> Tāds krājums noder arī tad, ja aicinājumu ciemos saņemam negaidīti un pēdējā brīdī. Var arī palūkoties savā pieliekamajā un padomāt, vai tur nav kāds sevišķi gards ievārījums. Burciņai var uzlīmēt krāsainu etiķeti vai arī dekorējot to kā īpaši.<br />
<br />
Taču ir arī gadījumi, piemēram, <b>kāzas, kad pieņemts dāvināt ko vērtīgāku. Te dāvanu loks ir diezgan stingri noteikts: gultas veļa, trauki, mākslas priekšmeti, galda piederumi, no tuviniekiem – pat paklāji un mēbeles.</b> Draugi un radi it kā palīdz jaunajam pārim uzsākt dzīvi. Tomēr bieži vien pietrūkst loģikas un sadarbības, kaut gan ielūgumus kāzās izsūta vismaz mēnesi vai divus iepriekš, lai tām varētu pienācīgi sagatavoties. Šajā laikā kādam no jaunā pāra tuviniekiem vai vedējiem, ja tie jau zināmi, vajadzētu būt arī padomdevējiem dāvanu jautājumos, lai kāzinieki nesanestu vairumā servīzes vai gultas veļu visam mūžam. Tuviem cilvēkiem varbūt ir vērts apvienoties un labāk kopā nopirkt vienu vērtīgu un nepieciešamu lietu nekā piecus sīkumus. Protams, ir jāzina, vai jaunie turpmāk dzīvos pie vecākiem vai atsevišķi, kādās telpās, kas viņiem jau ir, kāda būs rocība. Bez šaubām, padomdevējam vajadzīga liela smalkjūtība, lai, par jaunlaulātajiem domājot, neliktu visiem iegrābt makā dziļāk, nekā viņi vēlētos.<br />
<br />
Nevajag iedomāties, ka ik dāvanai jābūt tādai, kas paliek par piemiņu līdz mūža galam – tad jau mēs dzīvotu kā muzejā vai ēģiptiešu kapenēs. Ar paliekošu vērtību, kā atmiņai vajadzētu būt tai, ko kolektīvs, draugi vai tuvinieki pasniedz apaļās dzīves vai darba jubilejās (pēdējās gan svin reti, kaut gan ir daudz svarīgāk, cik cilvēks nostrādājis un ko padarījis, nekā aizvadīto mūža gadu skaits, ko dažs un it īpaši daža nemaz negribētu ar gavilēm pieminēt)</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-89700693374936465462017-04-19T10:44:00.001+03:002017-04-19T10:44:33.057+03:00Ģimenes saskaņas ābece<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://2.bp.blogspot.com/-q8KyyP2NgFE/WPcVUClqYII/AAAAAAAAJ54/p2RCQYoxlAMQwSOtAdxl8Q8ZszFGl0IkwCLcB/s1600/%25C4%25A2imenes_saska%25C5%2586as_%25C4%2581bece.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img alt="" border="0" src="https://2.bp.blogspot.com/-q8KyyP2NgFE/WPcVUClqYII/AAAAAAAAJ54/p2RCQYoxlAMQwSOtAdxl8Q8ZszFGl0IkwCLcB/s1600/%25C4%25A2imenes_saska%25C5%2586as_%25C4%2581bece.jpg" title="Ģimenes saskaņas ābece" /></a></div>
<br />
Ir cilvēki, kas ar milzu interesi lasa vielu, ko presē un grāmatās raksta par ģimeni. Viņus vada patiesa vēlēšanās iemācīties sargāt un saglabāt to milzīgo laimi, kas sākusies līdz ar otra cilvēka ienākšanu viņu dzīvē. Ir arī tādi, kas spriež: ģimenes laime, tāpat kā talants – vai nu ir, vai nav.<br />
<br />
Kuram viedoklim pievienoties, tas paliek jūsu ziņā. Taču psihologs S, Kovaļovs uzskata, ka laimīgam būt nozīmē savu laimi veidot pašam un ka ir vērts to pamēģināt. Viņš iesaka – sākt no pašiem pamatiem, no paša vienkāršākā.<br />
<br />
Pamēģiniet atcerēties kādu savas ģimenes svētku dienu! Vai nav tā, ka tajā visiem ģimenes locekļiem pret jubilāru ir īpaša attieksme: gatavība viņu saprast, cieņa un iecietība pret viņa vēlmēm un interesēm, gaumi un ieradumiem. Mājās valda saskaņa un vienotība, visi kopīgi rosās, gatavojot svētkus. Katrs pēkšņi šķiet kļuvis labāks, un jūs no sirds ticat šai labestībai. Un neviena strīda un domstarpību!<br />
<br />
Protams, jums liekas neiespējami šādas attiecības saglabāt diendienā, lai gan gribētos ļoti.<br />
<br />
Tik neiespējami tas nemaz nav. Tikai jāprot atteikties no tādas rīcības, kura var nepatīkami saviļņot jūsu ģimenes miera gludo spoguli. Tas nozīmē – jāievēro daži ģimenes attiecību noteikumi.<br />
1. Neesiet īgņa!<br />
2. Audziniet, bet necentieties pāraudzināt.<br />
3. Patiesi priecājieties par dzīvesbiedra labajām īpašībām.<br />
4. Veltiet viens otram pastāvīgu uzmanību.<br />
5. Esiet vienmēr laipni un savstarpēji pieklājīgi.<br />
<br />
<b>Pirmais noteikums</b> parasti iebildumus nerada, lai gan ikdienā īgņojamies, pārmetam, pamācām gandrīz nemitīgi un ļoti bieži bez vajadzības un iemesla. Pamēģiniet to nedarīt!<br />
<br />
<b>Otrais noteikums</b> jau rada dzīvesbiedrā protestu. Vienmēr liekas, ka otram cilvēkam jākļūst tieši tādam, kādu viņu esam iedomājušies un gribam redzēt. Vai mēs protam audzināt? Parasti tas notiek apmēram šādi: "Paskaties, kāds labs vīrs kaimiņienei – gan iepērkas, gan ēst gatavo, gan veļu mazgā, gan bērnus pieskata!" Atkārtojam šo pamācību vienreiz, otrreiz, līdz vīrs, sirds dziļumos aizskarts, atcērt: "Nu tad būtu arī pie kaimiņa par sievu izgājusi!" Vai jūs vienmēr atceraties, ka gribat audzināt pieaugušu cilvēku, jau nobriedušu personību? Tieši pārliekas audzināšanas dēļ rodas ļoti daudz nopietnu ģimenes konfliktu. Profesionāli psihologi iesaka ap 20 kritikas un audzināšanas formu, kas katra piemērota savam dzīves gadījumam. Taču mēs aizraujamies ar vienu – tiešu morālu triecienu došanu. Aizmirstam, ka neviens no mums neuzskata sevi par sliktu cilvēku, un šo priekšstatu katrs pastiprināti aizstāv.<br />
<br />
Ja nu bez kritizēšanas nekādi iztikt nevarat, vismaz centieties ievērot trīs būtiskus noteikumus.<br />
<br />
<i>Pirmkārt</i>, kritizējiet nevis personību, bet konkrētu kļūdu vai nepareizu rīcību. Nesakiet – "Tu vienmēr tā rīkojies!". Labāk skanēs – "Tu mani šodien ļoti sarūgtināji".<br />
<br />
<i>Otrkārt</i>, centieties pareizi izvēlēties sarunas vietu un apstākļus. Nekritizējiet dzīvesbiedru citu cilvēku klātbūtnē. Tikai ārkārtējā gadījumā iesaistiet šajā sarunā savu vai dzīvesbiedra māti – viņas nereti mēdz būt tendenciozi noskaņotas, bet tas konfliktu var tikai sarežģīt.<br />
<br />
<i>Treškārt</i>, centieties pareizi izvēlēties kritizēšanas laiku. Piemēram, vīru, kurš viens pats aizgājis uz viesībām, veltīgi apbērt ar pārmetumiem tūlīt pēc pārnākšanas mājās. Prātīgāk viņa vainu apliecināt ar klusēšanu. Nākamajā dienā saruna būs rezultatīvāka.<br />
<br />
<b>Trešais noteikums</b> – priecāties par otra labajām īpašībām – daudzos rada skeptisku neizpratni: "Par ko lai priecājas? Viņā nav nekā īpaša!"<br />
<br />
Vai patiesi nav? Bija taču īpašības, kuru dēļ dzīvesbiedru paši kādreiz izvēlējāties. Tikai pieraduma dēļ tās vairs nesaskatām. Pacentieties atcerēties visu labo un apliecināt savu prieku par to. Ja nu labo rakstura iezīmju tiešām palicis maz, izeja tomēr ir: uzslavējiet tās īpašības, kuru dzīvesbiedram it kā pietrūkst, sevišķi – citu klātbūtnē. Tā ir viena no nedaudzajām iespējām palīdzēt pieaugušam cilvēkam sevi pārveidot. Jūsu labie vārdi noteikti gūs atbalsi: katrs cilvēks taču vēlas attaisnot uz viņu liktās cerības un saglabāt citu labās domas par sevi.<br />
<br />
<b>Ceturtais noteikums</b> – nepārtraukta uzmanība pret otru cilvēku. Tas nozīmē ievērot visas izmaiņas, kas vērojamas dzīvesbiedra rīcībā, ārienē. Atbalstiet visu, kas vērsts uz labāko. Uzmundriniet – uzslavējiet, sakiet komplimentus, izrādiet uzmanību diendienā kaut vai sīkumos.<br />
<br />
<b>Piektais noteikums</b> – esiet vienmēr pieklājīgi. Dzīvesbiedri to uztver kā pašu par sevi saprotamu un vajadzīgu. Taču ikdienā parasti iznāk tā: darbā esam daudz pieklājīgāki nekā mājās. Netaisni rīkojas tie, kas savas negatīvās emocijas izlādē uz mīļoto cilvēku. Atcerieties austrumnieku gudrību: "Ja gribi pateikt sliktu vārdu, ej pie arika un runā. Ūdens to aiznesīs projām."<br />
<br />
Šos noteikumus var uzskatīt par ģimenes saskaņas ābeces prasībām, kuras nebūtu vērts pat atkārtot. Taču tās ievērot nav nemaz tik viegli: vajadzīga patstāvīga kontrole pār katru savu vārdu, katru soli. Tomēr ģimenes saskaņas labad jāiemācās tikt pāri savam egoismam. </div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-72341441384587206552017-02-12T19:29:00.003+02:002017-02-12T19:29:50.818+02:00Iemīlēšanās, mīlestība un laulība.<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://1.bp.blogspot.com/-UGY-Tll0oD8/WKCbfA_WFhI/AAAAAAAAJuc/kAaZ2y-g1bgCGgUlZOHW1aUOvHx1XsqjQCLcB/s1600/S%25C4%2581kas_ar_iem%25C4%25ABl%25C4%2593%25C5%25A1anos.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img alt="" border="0" src="https://1.bp.blogspot.com/-UGY-Tll0oD8/WKCbfA_WFhI/AAAAAAAAJuc/kAaZ2y-g1bgCGgUlZOHW1aUOvHx1XsqjQCLcB/s1600/S%25C4%2581kas_ar_iem%25C4%25ABl%25C4%2593%25C5%25A1anos.jpg" title="Sākas ar iemīlēšanos" /></a></div>
<br />
Katra jauna ģimene parasti rada simpātijas un gaišu skaudību: dzīvesbiedri ir laimīgi, pārliecināti par savas mīlestības mūžīgumu, gatavi saprast viens otru no pusvārda. Bet... Spriežot pēc starptautiskās statistikas, pirmais laulības šķiršanās iesniegumu vilnis uzbango pēc diviem kopdzīves gadiem. Kas gan noticis tik īsā laikā? Vai radusies "raksturu nesaderība", ar kuru tik bieži aizbildināmies? Taču nesaderība ir visai reta parādība un parasti atklājas ātri. Bet te – divus gadus saderēja kopā un pēkšņi – vairs ne...<br />
<br />
Mūsdienās laulību noslēdz aiz mīlestības. Tikai neliela daļa jauno pāru to dara kādu citu motīvu dēļ. Tas šķiet pats par sevi saprotams – precēties mīlestības dēļ. Taču precīzāk būtu sacīt – iemīlēšanās dēļ. Tūlīt rodas jautājums: ar ko šīs divas lietas atšķiras? Nez vai pietiks ar apgalvojumu, ka iemīlēšanās ir mīlestības pastāvēšanas forma, ka mīlestības sākuma posmā tās abas cieši saistītas. Izskaidrot to ir grūti. Varbūt saprotamāk būtu salīdzinājums: iemīlēšanās ir kā vētrains ziedēšanas laiks, pēc tam tas pamazām pierimst, un sākas cits periods – augļu laiks. Vai tad var ziedu laikā uzminēt, kādus augļus tie nesīs? Tā pat ir ar iemīlēšanos – ne vienmēr tā pārtop īstā mīlestībā.<br />
<br />
Iemīlēšanās saasina prātu un jūtas, redzi un dzirdi otra cilvēka labo īpašību uztverei. Viņa trūkumus jūs pat neredzat. To sauc par aklumu. Lielāka izdzīvošanas spēja (tātad arī lielāka saikne ar mīlestību) ir tādai attieksmei, kad izredzētā trūkumus gan saskatāt, bet tie... patīk.<br />
<br />
Protams nav cilvēku bez trūkumiem, jautājums tikai, kuri no tiem mums var likties simpātiski, kuri – ne.<br />
<br />
Pieņemsim, ka nākamā sieva ir strauja, nesavaldīga, dusmās var sarunāt milzu netaisnu un aizvainojošu vārdu. Līdzsvarotam un par sevi pārliecinātam cilvēkam šāda varbūt pat būs pa prātam, un visu viņas teikto tas, sevī pasmaidot, varēs palaist gar ausīm. Bet ja partneris ir viegli aizvainojams vai nav par sevi pārliecināts? Tad dzīvesbiedres nesavaldība viņa acīs ar laiku var aizēnot visas labās īpašības – tā kaitinās, traucēs, pat tracinās, radīs dusmas vai dažbrīd izmisumu.<br />
<br />
Vai arī, piemēram, esat pamanījusi, ka jūsu līgavainis ir mazliet... skops. Ja pati esat noskaņota uz krāšanu un taupīšanu un mīlat kārtību naudas lietās, šī viņa īpašība jums būs pieņemama. Bet, ja jums nepatīk noņemties ar mūžīgu budžeta rēķināšanu un vēlmju prātīgu saskaņošanu ar iespējām, tad dzīvesbiedra skopulība ar laiku sāks nomākt un kļūt par domstarpību cēloni.<br />
<br />
Ja jūs jau iemīlēšanās periodā varat vēsi un nosodoši spriest, ka "viņš ir garlaicīgs", tad jums otra cilvēka trūkumi nepatīk. Tas gan nenozīmē, ka jūsu jūtas nevar pārtapt par mīlestību, taču situācija kļūst sarežģītāka.<br />
<br />
<b>Senā indiešu eposā teikts, ka dvēseles vajadzības rada draudzību, prāta – cieņu, miesas – iekāri. Tikai visas trīs vajadzības kopā rada mīlestību. </b><br />
<br />
Iemīlēšanās tieši tad izrādās par tukšziedi, ja jūtās pietrūkst prāta diktētās nepieciešamības. Sevišķi to vajadzētu ņemt vērā vīriešiem. Sievietes reti aizraujas ar cilvēkiem, kuri viņām šķiet aprobežoti un tukši. Taču jauni vīrieši intelektuālām sarunām nereti izvēlas vīriešu sabiedrību, kurā draudzenei, viņu prāt, "nav ko meklēt". Protams, šahs, tehnika, medības utt. reti kad interesē arī sievietes. Bet, ja jau iemīlēšanās periodā nav "neitrālās zonas", kurās prāta prasības apmierināt būtu patīkami abiem partneriem, tad labās attiecības ar laiku var sākt irt. Tas atklāsies tieši laulībā, jo tā prasa gadiem ilgu dzīvošanu blakām ar vienām jūtām un līdzīgām domām. Vai ilgi mīļa būs sieva, ar kuru nav pat par ko parunāt, kurai nevar uzticēt savas šaubas un prasīt padomu?<br />
<br />
Iemīlēšanās ir svētku izjūta, kas pārmaina visu mūsu pasaules uztveri. Pat negatīvajām emocijām (greizsirdībai, šaubām, bezpalīdzībai, apmulsumam) ir patētiska noskaņa. Gaišuma periodi paretam mainās ar rimtu, gandrīz garlaicīgu pārdomu laiku, dažkārt viss ir vienalga ("lai notiek, kas notikdams"), vai sāk mākt šaubas un neticība nākotnei. Tajos gadījumos, kad iemīlēšanās patiešām ir mīlestības esamības forma, tai ir radošs raksturs. Tad pārdomu brīžos analizējam sevi un izvēlēto cilvēku, lai salīdzinātu divas personības un to līdzāspastāvēšanas iespējas. Tad spriežam, vai pietiks spēka mūžu nodzīvot kopā, no kā vajadzēs atteikties un kā sevi pāraudzināt, lai šāda līdzās pastāvēšana dāvātu prieku abiem. Kādā veidā varam izmainīt partnerī to, kas traucē un nepatīk? Šāda radoša attieksme, kas virzīta uz divu cilvēku, divu personību ilgas savienības veidošanu, neaizēnos svētku izjūtu. Tā liecina par noteiktu brieduma pakāpi, atbildību par savu un otra cilvēka likteni. Tā nav bezrūpīga peldēšanās neparastu un asu izjūtu jūrā vai galvu reibinošs skrējiens tukšumā, bet gatavošanās laimei. Jo arī laime ir sistēma: mērķis – centieni – rezultāts. Laimi katrs izcīna pats. Ja izdodas...<br />
<br />
Mīlestības objektīvās pazīmes patiesībā ir dziļi subjektīvas. Var likties, ka esat gatavi pārtapt līdzās otram cilvēkam, ka viss viņā ir jums pieņemams un būs paciešams. Taču dzīvē nereti izrādās citādi. Un nu, jau laulībā sastāvot, pēkšņi rodas šaubas: vai iemīlēšanās nav bijušas "lamatas"?<br />
<br />
<b>Ir daudz psiholoģisku lamatu, kurās iekļūstot cilvēki noslēdz laulību bez nepieciešamā pamata.</b><br />
<br />
Piemēram, slazds "nepilnvērtība". Meitene sevi uzskata par neglītu un ir pārliecināta, ka viņu neviens nevar iemīlēt. Pēkšņi kāds puisis sāk izrādīt uzmanību. Meitene atplaukst, viņas jūtu brāzmas iekvēlina jau tā aizrāvušos jaunekli. Abiem šķiet, ka notiek kaut kas vienreizējs, abi ir iemīlējušies un uzskata to par dziļām, patiesām jūtām. Taču pēc dažiem laulības mēnešiem nāk apskaidrība. Tagad gan viens, gan otrs sev prasa: "Ko es viņā tādu atradu?", "Kam man tas bija vajadzīgs?". Atbildes nav.<br />
<br />
Slazds "aizvainota patmīlība". Puisi, kas visām meitenēm patīk, viena it kā pat neievēro. Viņš ir aizvainots, cenšas sev piesaistīt arī viņas uzmanību. Atbilde – izsmiekls. Tagad puisis par kādu citu pat domāt nav spējīgs. Un tad reiz lepnās meitenes acīs pēkšņi pavīd interese. Jauneklis galīgi zaudē galvu, viņa dedzība aizrauj arī meiteni, un abi iemīlēšanos uzskata par mīlestību. Tālāk – kā iepriekšējā gadījumā.<br />
<br />
Slazds "veiksme". Puisim ir nepatīkama pieredze mīlestībā: viņš ir atklājis, ka nav spējīgs uz fizisku tuvību. Reiz nejauši izdevies tuvības mēģinājums ar maz pazīstamu, bet simpātisku sievieti. Veiksme rada domu, ka beidzot viņš saticis "savu" sievieti un kopā ar viņu "atguvis sevi". Tas ir nopietns pārdzīvojums. Seko laulības, tad apskaidrības brīdis... Situācija ļoti atgādina "nepilnvērtības" slazdu, taču ir pamats to izdalīt īpaši: ļoti bieži jaunieši steidzas doties laulībā ar cilvēku, kurš pirmoreiz ļāvis justies kā "īstam vīrietim" vai "īstai sievietei". Protams, tas nav mazsvarīgs iemesls laulības noslēgšanai. Bet ja tas ir vienīgais? Agri vai vēlu par sevi atgādinās dvēseles un prāta prasības.<br />
<br />
Slazds "interešu kopība". Abi jaunieši mīl dzeju, apmeklē literārā pulciņa nodarbības. Puisis pavada meiteni mājup vienreiz, otrreiz. Abi ir jauni, sirdis dedzīgas, un kopīgā aizraušanās sāk likties par dvēseļu vienotību: "Neviens mani tā nesaprot kā viņš!", "Ar kuru vēl es tā varētu parunāties?". Taču laulībā atklājas, ka būtībā abi ir sveši un viens otru nepazīst, dažā ziņā ir pat naidīgi...<br />
<br />
Slazds "abpusēja spēle". Abi jaunieši tēlo romantiskus grāmatu varoņus: viņš – dzīvē vīlies bruņinieks, viņa – trausla, bet lepna būtne. Spēle aizrauj abus, iziet ārpus ierastā tēla robežām šķiet neērti, turklāt arī draugi un radinieki pret viņu neparastajām attiecībām izturas ar sajūsmu. Ceļš ved uz Laulību pili. Un, ja arī pirms izšķirīgā soļa nāk apskaidrības brīdis, – kā gan bruņinieks, kaut arī vīlies, drīkst atkāpties?<br />
<br />
Slazds "žēlums". Jaunietis spriež: "Viņa tik daudz manā labā darījusi. Bez manis aizies bojā. Vai man ir tiesības nenovērtēt tik lielas jūtas?" Viņš uzskata par savu pienākumu apprecēt meiteni, pēc tam laulība kļūst par nastu, jo atkal izrādās, ka abiem nav nekā kopēja.<br />
<br />
Taču ar šīm lamatām nereti sākas mīlestība. Paradoks? Ko lai dara! Sākas, piemēram, ar viena dzīvesbiedra "nepilnvērtības" lamatām. Taču ar laiku cilvēki tiešām kļūst viens otram vajadzīgi un tuvi, "nepilnvērtības" apziņa sen aizmirsusies. Tātad nav svarīgi, kādās "lamatās" pirmsākumā iznācis iekļūt? Bet kas tad ir svarīgi?<br />
<br />
Ir vērts izprast, "vai bija slazds un kā es tajā iekritu". Taču tas ir tikai analīzes pirmais posms. Tālāk vajadzīgs milzīgs darbs – egoisma pārvarēšanā. Pieņemsim, ka viss sliktais mūsu ģimenē notiek tikai manas vainas dēļ. Viegli pasacīt! Tūdaļ nepārvarami spēki tieksies vainu novelt uz otru, uz citiem. Turklāt to atbalstīs kompetentu paziņu kategoriskie spriedumi: "Dzen taču projām to nelieti!", "Izsvītro no savas dzīves to zosi!" utt. Nav vērts dancot pēc tādu draugu stabules. Jūs taču savu ģimeni pazīstat daudz labāk nekā viņi. Un, ja jūs, neizliekoties pats savā priekšā, patiesi nožēlojat kādu savu nodarījumu vai vārdus, arī tā jau ir sava egoisma pārvēršana.<br />
<br />
Grūtāk ir tad, ja dzīvesbiedrs par savu pašanalīzi pat nedomā. Viņš triumfē: "Lūk tā! Ko es tev teicu jau tūkstošiem reižu?" Tas ir netaisni, neciešami, bet tomēr...<br />
<br />
Arī to vajadzētu pārdzīvot. Galu galā ir taču arī jūsu vaina, ja izvēlētais cilvēks par situāciju spriež tik virspusēji. Tātad arī jūs nepratāt no laulības pirmajām dienām uzdot pareizu attiecību toni.<br />
<br />
Pieņemsim, tas vis jums ir izdevies. Pēc visiem pārbaudījumiem jūs sākat gaidīt otra cilvēka dvēseles atbalsi. Vai viņš ir sapratis jūsu labo gribu un centienus? Vai viņš ir gatavs dalīties rūpēs par ģimenes siltuma saglabāšanu? Vai viņam ir neērti par paša egoismu, virspusējiem spriedumiem un netaisnīgām pretenzijām? Ja no tā visa nekā nav, tad iemīlēšanās diemžēl bijusi slazds – vai nu jums vienam, vai abiem. Un tomēr nesteidzieties uzreiz domāt par laulības šķiršanu. Jums var palīdzēt psihoterapeita padomi.<br />
<br />
Bet ja nu jūs sadzirdat atbalsi otrā cilvēkā? Tad laiks sarunai – sarunai ar lielo burtu. Varbūt tā prasīs daudz vakarus vai atpūtas dienas – lai! Jāizrunā viss, kas sirdī uzkrājies, lai nepaliek akmens azotē.<br />
<br />
Un varbūt pēc šīs sarunas būs interesanti sākt visu no gala. Bez lamatām. Cenšoties tuvināt divas personības un ticot, ka tas ir iespējams.<br />
<br />
Starp citu, dzīve ir sarežģīta. Ir jāprot daudz ko piedot. Nākas censties izprast sevi un otru cilveku arvien no jauna, piekāpties. Tam vajadzīgs milzīgs morāls spēks. Spēja būt godīgam pret sevi un citiem. Labestība.</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-80708114255465267102017-02-08T15:31:00.002+02:002017-02-08T15:31:51.613+02:00Trāpi laukumā!<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://3.bp.blogspot.com/-nslgNIHNT_Y/WJsdtlpIlLI/AAAAAAAAJtY/_MWknqHijs8l0tAt2rF-P9WYkvqtyfMUACLcB/s1600/Tr%25C4%2581pi%2Blaukum%25C4%2581%2521.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img alt="" border="0" src="https://3.bp.blogspot.com/-nslgNIHNT_Y/WJsdtlpIlLI/AAAAAAAAJtY/_MWknqHijs8l0tAt2rF-P9WYkvqtyfMUACLcB/s1600/Tr%25C4%2581pi%2Blaukum%25C4%2581%2521.jpg" title="Trāpi laukumā!" /></a></div>
<br />
Šo spēli var spēlēt divatā, gan divās komandās. Uz zemes – ja rotaļas ir istabā, tad uz grīdas noliek lielāku papīru – atzīmē 25 cm ⨯ 50 cm lielu taisnstūri, kuru ar viduslīniju sadala divos kvadrātos. Katram spēlētājam rokā ir plakans akmentiņš, monēta vai metāla riņķītis.<br />
<br />
Viens spēlētājs noliek savu akmentiņu kvadrātā. Pretspēlētājam no 3 m attāluma jāiemet savs akmentiņš šajā kvadrātā. Ja viņam izdodas trāpīt biedra kvadrātā, viņš iegūst 2 punktus. Ja blakus (brīvajā) kvadrātā – 1 punktu. Spēlētāji pēc kārtas stājas pie mešanas. Pēc divām kārtām punktus saskaita.</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-91777561015839890052017-02-08T15:27:00.000+02:002017-02-08T15:27:00.823+02:00Padomi nākamajam suņa saimniekam<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://3.bp.blogspot.com/-s89SPPAJTj0/WJscj6VfeQI/AAAAAAAAJtQ/tvTxpPV7cakCLKsT_MJikwp14-t96R15QCLcB/s1600/Padomi%2Bn%25C4%2581kamajam%2Bsu%25C5%2586a%2Bsaimniekam.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img alt="" border="0" src="https://3.bp.blogspot.com/-s89SPPAJTj0/WJscj6VfeQI/AAAAAAAAJtQ/tvTxpPV7cakCLKsT_MJikwp14-t96R15QCLcB/s1600/Padomi%2Bn%25C4%2581kamajam%2Bsu%25C5%2586a%2Bsaimniekam.jpg" title="Padomi nākamajam suņa saimniekam" /></a></div>
<br />
Vispirms noskaidrosim, kam vajadzīgs suns. Tikai tādam, kas ļoti mīl dzīvniekus un cer uz abpusēju draudzību. Suns lieliski izprot mūsu labvēlību un atbild uz to ar uzticību, ar pieķeršanos uz visu savu suņa mūžu;<br />
kam ārsts ieteicis daudz kustību, uzturēšanos svaigā gaisā. Jo bieži vien to, ko nevar sasniegt ārsts, var panākt suns;<br />
kas brīvajos brīžos grib blakus just dzīvu būtni. Ne ar vienu citu dzīvu radību cilvēks nevar nodibināt tik ciešus kontaktus. Suns ir lielisks biedrs paveciem, vientuļiem cilvēkiem. Suns vēlas, lai par viņu rūpējas, glauda un lutina, uz to atbildēdams ar pieķeršanos, draudzību un mīlestību.<br />
<br />
Kādu suni izvēlēties? Mazās telpās liels suns vienmēr visur traucē, viņš jūtas tajās ierobežots. Tādēļ labāk izvēlēties mazāku suni. Jāņem vērā arī dažādu šķirņu temperamentus.<br />
<br />
Ja vēlaties sargsuni, vispiemērotākais ir vācu aitu suns, bokseris, dogs, sanbernārs, rotveilers, špics un šnaucers (milzu vai vidējais). Sargsuns ir neuzticīgs un nikns pret svešiem. Tādēļ izvēlas suni, kas izceļas ar modrību, strauji reaģē uz ārējiem kairinātājiem un brīdina saimnieku ar nepārtrauktu riešanu.<br />
<br />
Labs mājas sargs, kas pieder pie špicu grupas, ir čau čau.<br />
<br />
Bet tikpat labi sarga vietu var ieņemt mazs sunītis, kas ar savu nikno riešanu ziņo saimniekam par svešinieka aizdomīgajiem nolūkiem. Tāds ir pekinietis, pundurpinčers, pundurpūdelis un punduršnaucers. Stāsta, ka ar diviem punduršnauceriem uz vietas var noturēt pat lauvu.<br />
<br />
Ja nevarat tikt galā ar pelēm vai žurkām, iegādājaties pundurpinčeru, punduršnauceru vai franču buldogu. Tie ir lieliski grauzēju nīdēji bez īpašas dresūras.<br />
<br />
Ja priekšroku dodat dekoratīvajām šķirnēm, varat izvēlēties milzu luksussuni ar ļoti garu spalvu – Maltas zīda suni vai japāņu hinu, tikai sargieties viņu nepelnīti aizvainot. Nedalītu izstāžu skatītāju atzinību iemantojis arī amerikāņu kokerspaniels, sens medību suņu pārstāvis, kas tagad kļuvis par ļoti iecienītu dekoratīvo suni. Suņu karalim afgānim neparastu skaistumu piešķir bagātīgais zīdainais apmatojums. Suns ir labsirdīgs, atturīgs, reti rej, jūtīgs pret nepelnītu sodu. Afgāņa vilna ir pielīdzināma mohērai un izmantojama adījumos.<br />
<br />
Ja gribat sekot modei un domājat pievērsties medībām, izvēlieties basetu. Daudz prieka un jautrības spēj sagādāt inteliģentais pūdelis, kas piemērots dzīvei pilsētas dzīvoklī.<br />
<br />
Nākamajam suņa īpašniekam iesācējam labāk izraudzīties suni nekā kuci. Kucei divreiz gadā ir meklēšanās laiks ar asiņainiem izdalījumiem. Tas var radīt dažādas komplikācijas, jo pievilina suņus no tuvākas un tālākas apkārtnes. Tādēļ meklēšanās laikā pirms pastaigas kucei apmazgā starpeni ar etiķūdeni (1:1), lai likvidētu specifisko smaku.<br />
<br />
Tikpat svarīgi izlemt, vai vēlaties suni ar garu vai īsu spalvu. Garspalvainie suņi met spalvu divas reizes gadā, nedaudz arī visu gadu. Spalvām viegli pieķeras putekļi, ziemā zem ķepām, starp pirkstu spilventiņiem piesalst sniegs.<br />
<br />
Kad suni esat izvēlējušies, jāpadomā arī par inventāru. Nepieciešama ir kakla siksna, tai jāatbilst suņa lielumam, tā nedrīkst būt ne pārāk cieša, ne vaļīga. Ejot pastaigā, suns jāved saitē. Ieteicama gara, lai sunim būtu plašāks skraidīšanas loks. Vajadzīgs mīkstas ādas uzpurnis, tas nedrīkst ne spiest, ne rīvēt.<br />
<br />
Neaizmirsīsim, ka sunim mājās nepieciešama sava vieta – ar viegli mazgājamu audumu pārvilkts matracis vai gulta. Vieta ir suņa teritorija, kur viņš var justies mierīgs, neapdraudēts. Ja suns mūs traucē, aizsūtām viņu "vietā", tajā nekad nedrīkst suni sodīt.<br />
<br />
Sunim jābūt savai bļodiņai, un viņš jāiemāca no tās ēst. Lai trauks stāvētu stabili, bļodiņu novieto uz koka pamatnes, kurā izgriezts caurums. Lieliem suņiem bļodiņu noliek uz attiecīga augstuma ķeblīša. Blakus ēdiena bļodiņai jāstāv arī ūdens traukam, kurā ūdeni bieži maina.<br />
<br />
Kas jāzina par barošanu? Suņa uzturam jābūt sabalansētam: 2/3 dzīvnieku un 1/3 augu valsts produktu. Jēla gaļa ir veselīgāka par vārītu, bet ja suns ēdis pārāk daudz jēlas gaļas, elpai ir nepatīkama smaka.<br />
<br />
Sunim diendienā var dot vienu un to pašu barību, ēdienkarti nemainot. Vēlami ir subprodukti (sirds, kuņģis, nieres, aknas, plaušas), zālēdāju dzīvnieku galvas. Uzturā lieto nesālītas zivis, tās ir lielisks olbaltumvielu avots. Sastāvējusies, nedaudz smakojoša gaļa ir vieglāk sagremojama. Vēlams dažādas putras, auzu pārslas, pienā mērcēta maize un galvenais – augļi un dārzeņi. Zaļus burkānus nokasa un sagriež ripiņās, spinātus, nātres, pienenes, salātus un pētersīļus smalki sakapā. ābolus un bumbierus sagriež šķēlītēs. Ēdienam jābūt remdenam, ne biezam, ne šķidram.<br />
<br />
Ja produkti izņemti no ledusskapja, tie jāuzsilda. Kauli it īpaši nepieciešami kucēniem zobu maiņas laikā, 4. – 6. mēnesī. Tomēr jāatceras, ka pārmērīgs kaulu daudzums rada aizcietējumu. Putnu kauli, īpaši stobrkauli, ir bīstami un var savainot mutes dobumu, barības vadu vai zarnas. Tādēļ putnu kauliem drīkst nokniebt tikai paresnākos galiņus.<br />
<br />
Kad suns sasniedz 4 – 5 gadu vecumu, ikdienas kaulu devu samazina. Kartupeļus un pākšaugus suņa uzturā nelieto.<br />
<br />
Vitamīni un kaļķis ir nepieciešama piedeva kucēna uzturam.<br />
<br />
Cik daudz sunim jāēd? Uzturs jāpiemēro suņa šķirnei un lielumam. Suns, kas sver 10 kilogramus, uzņem 650 g barības dienā, 20 kg smags suns – 1 kg un 50 kg smags – aptuveni 2 kg dienā. Slaidiem, garkājainiem suņiem ēst jādod mazāk, bet ar lielāku barības vērtību.<br />
<br />
Ja suns sāk pārmērīgi nobaroties, uztura deva jāsamazina. Tas jādara pakāpeniski, bet konsekventi un tik ilgi, līdz suns atguvis zaudēto formu. Kucēns līdz 3 mēnešu vecumam jābaro 4 reizes dienā, jaunsuns līdz 7 mēnešiem ēd 3 reizes dienā. Pēc tam suni baro divas reizes dienā. Kad suns sasniedzis gada vecumu, viņam pietiek ar vienu ēdienreizi vienā un tajā pašā laikā. Nenāks par ļaunu, ja suns reizi nedēļā 24 stundas gavēs.<br />
<br />
Kā baro kucēnus? Kucēna un jaunsuņa ēdienkartē nedrīkst trūkt jēlas gaļas, piena, biezpiena, auzu pārslu, olas dzeltenuma, vārītu rīsu. Kucēnam gaļu dod samaltu vai sasmalcinātu, arī piedevas – zaļus dārzeņus – smalki sagriež vai sarīvē. Jaunsunim gaļu dod gabaliņos sagrieztu. Ēšanas laikā suni nedrīkst traucēt, glaudīt vai uzrunāt, lai neattīstītos savas bļodiņas aizsargāšanas instinkts. Tomēr, dresējot medību un dienesta suņus, var panākt, ka suns nerūc un nepretojas, ja viņam bļodiņu atņem. Pēc ēšanas sunim vajadzīga 1 – 2 stundu atpūta.<br />
<br />
Kā jākopj suns? Asspalvainu suņu sukāšanai nepieciešama metāla ķemme ar retiem, noapaļotiem zobiem. Var izmantot arī koka ķemmes. Garspalvainiem suņiem iegādājieties parastu masāžas suku, noderēs speciāla kārstuve. Ja vietām garā spalva savēlusies un sapinkojusies, tā uzmanīgi ar pirkstiem jāatšķetina un jāizplucina.<br />
<br />
Suņiem ar īsu un asu spalvu noderēs apaļa suka ar sariem, tā atgādina sen aizmirsto zirgu skrāpi. Asspalvainos suņus trimē – izplūc veco atmirušo spalvu un paspalvu. Bet trimēšanu un cirpšanu, kas nepieciešama pūdeļiem, labāk atstāt speciālistu ziņā.<br />
<br />
Kucēnu līdz gada vecumam nav ieteicams mazgāt, viņu var noskalot ar siltu ūdeni (ausīs jāsabāž vates tamponi, lai neiekļūtu ūdens). Vecākus suņus mazgā divas reizes gadā, biežāk nav vēlams, jo tad pārāk attaukojas āda un spalva zaudē spīdumu. Pēc vannas un noslaucīšanas ar dvieli suni vismaz divas stundas nelaiž ārā.<br />
<br />
Šnauceriem bārdu skalo ar siltu ūdeni pēc katras ēdienreizes, lai bārdā neuzkrātos barības paliekas.<br />
<br />
Neaizmirstiet arī apskatīt suņa ausis un vajadzības gadījumā tās ar vati iztīrīt.<br />
<br /></div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-1648002159180072222017-01-31T18:40:00.001+02:002017-01-31T18:40:02.427+02:00Noķer pūķa asti!<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://1.bp.blogspot.com/-3EasgDYYSGI/WJC90Jq6T9I/AAAAAAAAJqI/UCTbOzrPbrcyxRPxZPZORG-V6anDcMDXgCLcB/s1600/No%25C4%25B7er%2Bp%25C5%25AB%25C4%25B7a%2Basti%2521.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img alt="" border="0" src="https://1.bp.blogspot.com/-3EasgDYYSGI/WJC90Jq6T9I/AAAAAAAAJqI/UCTbOzrPbrcyxRPxZPZORG-V6anDcMDXgCLcB/s1600/No%25C4%25B7er%2Bp%25C5%25AB%25C4%25B7a%2Basti%2521.jpg" title="Noķer pūķa asti!" /></a></div>
<br />
Šajā spēlē piedalās vismaz 10 personas. Spēlētāji nostājas viens aiz otra un uzliek labo roku uz priekšā stāvošā labā pleca. Pirmais rindā ir pūķa galva, pēdējais – aste.<br />
<br />
Pūķa galva cenšas satvert asti. Rinda visu laiku ir ritmiskā kustībā, jo galva ar ķermeni var griezties uz jebkuru pusi, lai satvertu pēdējo spēlētāju. Neraugoties uz to, ka virtene nedrīkst izjukt, pārējie spēlētāji cenšas neļaut galvai noķert asti. Ja tas tomēr izdodas, tad aste kļūst par pūķa galvu, bet priekšpēdējais spēlētājs – par pūķa asti.</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-14408298909852989872017-01-31T18:15:00.000+02:002017-01-31T18:15:01.227+02:00Spēle "Vēdekļi"<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://3.bp.blogspot.com/-qbadAn6Rwyg/WJC3887IDCI/AAAAAAAAJp4/yKOtNc2QJbUuGkrV-5Z4BdqGKWii8-l6QCLcB/s1600/Sp%25C4%2593le%2BV%25C4%2593dek%25C4%25BCi.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img alt="" border="0" src="https://3.bp.blogspot.com/-qbadAn6Rwyg/WJC3887IDCI/AAAAAAAAJp4/yKOtNc2QJbUuGkrV-5Z4BdqGKWii8-l6QCLcB/s1600/Sp%25C4%2593le%2BV%25C4%2593dek%25C4%25BCi.jpg" title="Spēle "Vēdekļi"" /></a></div>
<br />
Bērni sēž aplī. Viens no viņiem saka savam labās puses kaimiņam: "Mans draugs ir pārbraucis no liela ceļojuma." Kaimiņš jautā: "Un ko viņš tev atveda?" – "Vēdekli", atbild pirmais bērns un ar labo roku atdarina vēdināšanas kustības. Tagad otrais bērns vēršas pie sava labās puses kaimiņa. Jautājumi un atbildes tās pašas. Tā tas turpinās, līdz visi bērni aplī vēdina ar labo roku. Tad mazais dialogs sākas no jauna, taču šoreiz atbraucējs atvedis 2 vēdekļus, tā ka spēlētājiem jāvēdina arī ar kreiso roku. Trešajā kārtā jau ir atvesti 3 vēdekļi: bērniem nu ir jākustina arī labā kāja. Ceturtajā kārtā bērniem jākustina arī kreisā kāja.<br />
<br />
Piektajā kārtā jautāts: "Un ko viņš tev atveda?" Uzrunātais atbild: "Skaistu dzejoļu grāmatu." Nu visiem spēlētājiem vēl ir jāmāj ar galvu, pie kam rokas un kājas arī nedrīkst stāvēt mierā.<br />
<br />
Spēle risinās tik ilgi, kamēr pēdējais bērns pie atbildes "Skaistu dzejoļu grāmatu" sāk māt ar galvu. Ja kāds pieļauj kļūdu vai arī vairs nevēdina, tad viņš izkrīt no spēles.</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-7200791071524982222017-01-24T14:44:00.001+02:002017-01-24T14:44:06.535+02:00Ja gribi būt eleganta<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://4.bp.blogspot.com/-rdWRggLL55c/WIdMBOytGAI/AAAAAAAAJnI/KK4GvPw-Z1MzDgGfeuY8XHdYyWfpkkipgCLcB/s1600/Ja%2Bgribi%2Bb%25C5%25ABt%2Beleganta.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img alt="" border="0" src="https://4.bp.blogspot.com/-rdWRggLL55c/WIdMBOytGAI/AAAAAAAAJnI/KK4GvPw-Z1MzDgGfeuY8XHdYyWfpkkipgCLcB/s1600/Ja%2Bgribi%2Bb%25C5%25ABt%2Beleganta.jpg" title="Ja gribi būt eleganta" /></a></div>
<br />
Ja tev pašai nav ļoti izkopta gaume un tomēr pietiek vīrišķības lai to atzītu, pavēro pēc vecuma un figūras sev līdzīgas sievietes par kurām runā, ka viņas ir elegantas, un centies viņas atdarināt.<br />
<br />
Nākamais princips – vienkāršība. Eleganto sieviešu tērpi lielākoties ir vienkārši, viņas nepārspīlē, lietojot rotas, lentes, sprādzes un saitītes. Piegriezums ir vienkāršs, bet modelis ir rūpīgi izstrādāts. Vienkāršs modelis atvieglo tārpa uzturēšanu kārtībā to vieglāk mazgāt un gludināt.<br />
<br />
Bet pats svarīgākais princips – tīrība un akurātība. Ja kāds vīrietis varbūt arī var atļauties staigāt ar slikti izgludinātu apkaklīti vai iztrūkušu pogu (kaut gan to attaisnot grūti, jo ikvienam jau bērnībā būtu jāpārvalda vienkāršā pogu piešūšanas māksla), tad sieviete, kuras svārki ir slikti gludināti vai kurai ir traips iz blūzes, nedrīkst ļaudīs rādīties. Tas ir nepiedodami.<br />
<br />
Interesanti, ka vairums vīriešu modes jautājumos neorientējas. Viņu vērtējums parasti ir "slikti" vai "labi". Bet ievēro – vīrietis, kas pievērš tev uzmanību, pamanīs gan blūzes podziņas, gan noirušu valdziņu vai traipotus svārkus.<br />
<br />
Ja tavs apģērbs būs izgludināts, iztīrīts un labi piegulēs augumam, visiem būs iespaids, ka tu ģērbies labi.<br />
<br />
Tāpēc sievietēm, kurām nepatīk kopt savu apģērbu, jācenšas šūt tērpus no neuzbāzīga un ne pārāk gaiša auduma. Viņām arī jāatceras, ka mājās jāpārģērbjas mājas tērpā, bet, kad nodarbojas ar saimniecību, nedrīkst aizmirst glītu katūna vai satīna priekšautiņu. Ikviena pat visskaistākā kleita zaudē savu skaistumu, ja tā nav gludināta un tīra.<br />
<br />
Centies ģērbties atbilstoši vietai un laikam. Ņem stundu un gadalaiku, kā arī vietu, kurp dodies, – darbs, mājas vai ārpus mājas, pastaigā, uz teātri, ciemos vai viesībās, uz pludmali vai sporta sacensībām utt.<br />
<br />
Pat ja sievietes ienākumi nav lieli, viņas skapī tomēr jābūt vis maz vienai vilnas, zīda un katūna kleitai, kostīmam vai kostīmjakai, putekļmētelim, ziemas mētelim, vairākiem džemperiem, blūzītēm, garajām biksēm.<br />
<br />
Neuzskatu to par sievieti, kas var spīguļojošā vakarkleitā aiziet uz pludmali (kaut arī dažas no tām neapsedz ķermeni vairāk kā pludmales tērps), sporta biksēs – uz koncertu vai doties uz mežu augstpapēžu kurpēs, vai pastaigāties mežģīņu blūzē un šortos (turklāt ar spīdīgiem auskariem ausīs). Sliktu paraugu apkārt ir tik daudz!<br />
<br />
Neaizmirsti arī par vīru! Centies, lai arī viņš ģērbtos atbilstoši vietai un laikam: iesaki, kāda kaklasaite piestāvēs viņa pelēkajam vai zilganajam uzvalkam, atgādini, ka uz teātri jāiet nevis svīterī (pat ja tas ir vismodernākais), bet gan uzvalkā. To pasaki tā, lai nebūtu aizvainojoši, lai nesabojātu garastāvokli ne sev, ne viņam.<br />
<br />
Mode. Tā jāņem kā orientieris, nevis kā elks. Pārlieka cenšanās alki sekot pašai pēdējai modei neved pie laba gala, bieži sieviete riskē kļūt smieklīga. Pats svarīgākais ir valkāt tērpu, kas tev piestāv, un te kritērijs nevar būt acumirklīga modes kaprīze. (Pat ja visas staigātu minisvārciņos un svārkos ar šķēlumiem sānos vai mugurpusē, tev no tādiem jāatsakās uz visiem laikiem, it īpaši, ja tu tuvojies četrdesmit gadiem, ja tavas kājas nav slaidas un figūra ir sākusi atgādināt kontrabasu.) Kāpēc tieši tuvojoties četrdesmit gadiem? Tāpēc, ka uz jaunāka vecuma nepiemēroti ģērbtām sievietēm skatās ar iecietīgu vai līdzjūtīgu smaidu, bet pret nobriedušām sievietēm attieksme ir cita. Valkājot nepiemērotu tērpu, sieviete akcentē ne vien savas fiziskās īpašības, bet rada arī izkropļotu priekšstatu par savu garīgo pasauli. Un arī par savu tautu, tās gaumi un kultūru! Un katrā ziņā tas met ēnu uz visu sieviešu pašcieņu un pievilcību vispār!<br />
<br />
Atceries, ka modi veido mākslinieki un konkurējošās firmas, kuru atalgojums atkarīgs no viņu spējas radīt aizvien jaunus pārsteigumus. Ja tu šajā sacensībā gribēsi piedalīties, nez vai to izturēs tavs budžets. Viss ultramodernais ir ātri pārejošs, jo acīs krītošais ātri noveco un apnīk, un drīz vien sāk piesaistīt skatu tieši ar to, ka jau kļuvis nemoderns.<br />
<br />
Pret apģērba krāsu gan jāizturas izvēlīgi. Es iesaku tērpa krāsu izvēlēties atbilstoši sejas krāsai. (Atceries – francūžiem ir rekomendācijas pieskaņoties acu krāsai!)<br />
<br />
Ja <b>āda ir ļoti gaiša</b>, izvēlies sarkanu, gaišzilu, gaiši rozā, gaiši zaļu, gaiši dzeltenu vai viršu toņus. <b>Gaišai ādai</b> – tabakas brūnu, zilu, dzeltenu, gaišzilu.<br />
<b>Ziloņkaula krāsas ādai</b> – gaišzilu, ciklamensārtu, banānkrāsas toņus.<br />
<b>Normāla ādas krāsa</b> – sarkanvīna toņi, zaļš, rozā.<br />
<b>Sārta seja</b> – pelēki, tumšzili, tumšzaļi toņi.<br />
<b>Olīvdzeltena seja</b> – kafija ar pienu, olīvzaļš, brūns.<br />
<b>Tumša olīvkrāsas seja</b> – zils, tumši zaļš, gaiši zils, rūsgans.<br />
<b>Viegli iedegusi āda</b> – kastaņkrāsa, gaišzils, sarkans, pelēks.<br />
<b>Iedegusi āda</b> – sinepju, banānu, pelēkzaļie toņi.<br />
<br />
Tad ir pārvarēts aizspriedums, ka violeta, pelēka un melna krāsa der vecu, bet sarkana, zaļa, dzeltena, rozā krāsa der vienīgi jaunām sievietēm. Gluži otrādi, mūsdienās melnus tērpus labprāt izvēlas jaunas sievietes, kamēr pavecas dāmas tērpjas elegantos gaišu krāsu toņos.<br />
<br />
Ja tu gribi zināt, vai ir kādas īpaši ieteicamas krāsas pilnīga auguma vai ļoti vājām sievietēm, tad jāsaka, ka arī tie ir daži nepamatoti aizspriedumi.<br />
<br />
Visi ir pārliecināti, ka melna krāsa dara slaidāku. Taču ne jau melnas krāsas peldkostīms! Tas pilnīgai sievietei nebūtu ieteicams, jo šī krāsa pludmalē ļoti piesaista skatienu un akcentē ķermeņa formas. Tāpat ir arī ar ļoti lieliem rakstiem. Tie piesaista uzmanību, bet pilnīgām sievietēm nevajadzētu censties pievērst uzmanību savai figūrai. Tāpēc būtu labāk izvēlēties sīkus rakstus un toņus, kas nav spilgti.<br />
<br />
Dabas dotu ideālu ķermeņu ir maz. Katra sieviete, kas izskatās labi ģērbta, vispirms ir iemācījusies kritiski novērtēt savu figūru. Ja zini savus trūkumus, tev ir iespēja pārvērst tos par tādiem, ko zini vienīgi tu pati.<br />
<br />
Sievietes, kas nepazīst savu ķermeni vai arī ir vienaldzīgas pret skaistām proporcijām, nereti valkā platas jostas ar lielām sprādzēm, kaut gan modelētāji tās nav iecerējuši viņu vidukļa apmēram. Daudzas sievietes, kam platas gūžas, valkā pārlieku šaurus svārkus vai piegulošas bikses. Ja sievietes auguma proporcijas nav piemērotas bikšu valkāšanai, tad vienīgā vieta, kur tās var atļauties, ir slēpošana. Bet arī tad ir iespējams ar virsjakas proporcijām panākt, lai bikses nebojā jūsu izskatu.<br />
<br />
Pilnīgām sievietēm jāatsakās no krokojumiem, ielocēm, spilgtām krāsām, ļoti aukstiem papēžiem, milzīgām frizūrām. Tas viss ir piemērots mazām miniatūrām sievietēm, bet arī viņām jābūt kritiskām.<br />
<br />
Bez domāšanas, vērtēšanas un salīdzināšanas savu ģērbšanās stilu nevar atrast neviena sieviete. Bet to vajag atrast! Citādi tu būsi tikai modes žurnāla modeļa vai kāda kinoelka kopija, kas pazūd pūlī. Novēlu tev veiksmi, izauklējot savu personisko stilu, un drosmi to izkopt!</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-11100604294736949592017-01-17T20:33:00.002+02:002017-01-17T20:33:48.426+02:00Uz skolu – ar prieku!<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://3.bp.blogspot.com/-OY1eCJqeqko/WH5jbCa8COI/AAAAAAAAJkg/MwqYbGiBj7MwhIl9fXxC__Yo3V9ASdaywCLcB/s1600/Uz%2Bskolu.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img alt="" border="0" src="https://3.bp.blogspot.com/-OY1eCJqeqko/WH5jbCa8COI/AAAAAAAAJkg/MwqYbGiBj7MwhIl9fXxC__Yo3V9ASdaywCLcB/s1600/Uz%2Bskolu.jpg" title="Uz skolu – ar prieku!" /></a></div>
<br />
Grūti pateikt, kuram skolas atzīmes šķiet svarīgākas – bērnam vai vecākiem! Daudzās ģimenēs pieaugušie bērna divniekus pārdzīvo daudz vairāk nekā pats vainīgais, un tādā situācijā skolēns atrodas starp divām ugunīm: gan biedru priekšā kauns, gan mājās gaida brāziens.<br />
<br />
Bailes no neveiksmes ne vien samazina skolēna centību mācībās, bet ietekmē arī viņa vērtību orientāciju. Bērns mācās nevis tādēļ, lai apgūtu zināšanas, bet tikai cenšas kārtējo reizi nesarūgtināt vecākus. Nervi ir saspringti, un nav brīnums, ka galu galā arī atzīmes ir sliktākas nekā varētu būt, ja bērns mācītos mierīgā noskaņā.<br />
<br />
Kā panākt, lai bērns ietu uz skolu ar prieku? Recepšu nav – pārāk dažādi ir gan skolēni, gan viņu ģimenes. Visbiežāk sliktu atzīmju cēlonis ir bērna nepareizā attieksme pret skolas nodarbībām. Tad nelīdz ne pārmetumi, ne draudi, ne dāvanas un vilinoši solījumi.<br />
<br />
Jo ātrāk bērns apzināsies, ka vecāki viņam tic un uzticas, ka viņa iespējamās kļūdas nav katastrofa un ka tās var jau rīt izlabot, jo labāk viņš tiks galā ar skolas problēmām. Kā to panākt?<br />
<br />
– Brokastu laikā daudz nerunājiet par skolu. Tādi izteikumi kā "Atceries, ko tu vakar iemācījies" vai "Šodien pēcpusdienā laukā neiesi, mums jānodarbojas ar matemātiku" var uzreiz sabojāt skolēna garastāvokli.<br />
<br />
– Pārliecīga izturēšanās par to, kā bērnam klājies skolā, arī nav ieteicama (iedomājieties, kā justos jūs, ja mājinieki jums katru dienu jautātu par to cik kvalitatīvi pildāt savu darbu). Pacietieties – bērns pats izstāstīs, kas pa dienu uz sirds sakrājies. Tikai protiet uzklausīt: nepārtrauciet, atturieties no tūlītējas reakcijas.<br />
<br />
– Ļaujiet bērnam pašam izvēlēties, kurā laikā viņš gatavos stundas. Kad lēmums pieņemts, stingri raugieties, lai tas tiktu izpildīts.<br />
<br />
– Kad bērns sācis pildīt mājas uzdevumus, nesēdiet viņam blakus un nekļūstiet par suflieri. Palīdzība vajadzīga tikai tad, ja skolēns pats mēģinājis tikt galā ar uzdevumu, bet tas viņam nav izdevies. Norunājiet tā: lai bērns mācās patstāvīgi, bet visus neskaidros jautājumus jūs kopīgi risināsiet noteiktā stundā, piemēram, no septiņiem līdz astoņiem vakarā.<br />
<br />
– Nepārdzīvojiet, ja bērns kādreiz aiziet uz skolu, mājas uzdevumus izpildījis ne visai spoži. Tas dos iespēju pedagogiem saskatīt, ko audzēkņi nav sapratuši, un arī skolēns pats sāks reālāk apzināties savas spējas.<br />
<br />
– Nepārvērtiet vakaru par "stingrās audzināšanas stundām", liekot bērnam atskaitīties par blēņām un neveiksmēm. Ne morāles lasīšana, ne sodi nedos nekādu labumu, bet galvenais – tie neuzlabos arī vecāku un bērna attiecības.<br />
<br />
– Nelieciet bērnam kļūt par teicamnieku visos mācību priekšmetos (nez vai paši bērnībā tādi bijāt). Bērna laime un nākotne nepavisam nav atkarīga tikai no skolas atzīmēm.<br />
<br />
Pats galvenais – lai cik ļoti jūs gribētu redzēt savu atvasi labāk mācāmies, bērns jums jāmīl un jāpieņem tāds, kāds viņš ir – ar visiem trūkumiem un vājībām, veiksmēm un neveiksmēm. Tikai tad varēsiet panākt, lai bērns mācītos un ietu uz skolu ar prieku.Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-43624386935477903372017-01-09T19:50:00.002+02:002017-01-09T19:50:21.195+02:00Romiešu skaitļi<div style="text-align: left;">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://2.bp.blogspot.com/-k4gyJy-axnY/WHPNRddwEFI/AAAAAAAAJiE/BrkndOdRyuI1gC0brjPnSmVAOijh_prdgCLcB/s1600/Romie%25C5%25A1u%2Bskait%25C4%25BCi.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img alt="" border="0" src="https://2.bp.blogspot.com/-k4gyJy-axnY/WHPNRddwEFI/AAAAAAAAJiE/BrkndOdRyuI1gC0brjPnSmVAOijh_prdgCLcB/s1600/Romie%25C5%25A1u%2Bskait%25C4%25BCi.jpg" title="Romiešu skaitļi" /></a></div>
<b><br /></b>
<b>Likumi:</b></div>
<div style="text-align: left;">
🔘 rindas secībā raksta – tūkstošus, simtus, desmitus un vienus;</div>
<div style="text-align: left;">
🔘 <b>I</b>, <b>X</b>, <b>C</b> var atkārtoties skaitļu rindā, lielākais, trīs reizes viens aiz otra;</div>
<div style="text-align: left;">
🔘 skaitļi no labās puses pie dotā skaitļa tiek pieskaitīti tajā gadījumā, ja tie nav lielāki par doto skaitli;<br />
🔘 skaitļi no kreisās puses dotajam skaitlim tiek atņemti, ja tie ir mazāki par doto skaitli.<br />
<br /></div>
<table style="text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="border: black 1px solid; vertical-align: top;"><div style="text-align: center;">
<b> I – 1</b></div>
<div style="text-align: center;">
<b>II – 2</b></div>
<div style="text-align: center;">
<b>III – 3</b></div>
<div style="text-align: center;">
<b>IV – 4</b></div>
<div style="text-align: center;">
<b>V – 5</b></div>
<div style="text-align: center;">
<b>VI – 6</b></div>
<b>VII – 7</b><br />
<b>VIII – 8</b><br />
<b>IX – 9</b><br />
<b>X – 10</b><br />
<b>XI – 11</b><br />
<b>XII – 12</b><br />
<b>XIII – 13</b><br />
<b>XIV – 14</b><br />
<b>XV – 15</b><br />
<b>XVI – 16</b><br />
<b>XVII – 17</b><br />
<b>XVIII – 18</b><br />
<b>XIX – 19</b><br />
<b>XX – 20</b><br />
<b>XXI – 21</b><br />
</td><td style="border: black 1px solid; vertical-align: top;"> <b>XXX – 30</b><br />
<b>XL – 40</b><br />
<b>L – 50</b><br />
<b>LX – 60</b><br />
<b>LXX – 70</b><br />
<b>LXXX – 80</b><br />
<b>XC – 90</b><br />
<b>XCIX – 99</b><br />
<b>C – 100</b><br />
<b>CI – 101</b><br />
<b>CC – 200</b><br />
<b>CCC – 300</b><br />
<b>CD – 400</b><br />
<b>D – 500</b><br />
<b>DC – 600</b><br />
<b>CM – 900</b><br />
<b>M – 1000</b><br />
<b>MC – 1100</b><br />
<b>MCDXLIX – 1449</b><br />
<b>MDCCCXCV – 1895</b><br />
<b>MCMLXXVI – 1976</b><br />
<b>MCMXC – 1990</b><br />
</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: center;">
<br /></div>
<div style="text-align: center;">
<div style="text-align: left;">
<b>Jāievēro:</b></div>
<div style="text-align: left;">
🔘 <b>I</b> drīkst atrasties tikai pirms <b>V</b> un <b>X</b> (var būt arī <b>IL – 49</b>);</div>
<div style="text-align: left;">
🔘 <b>X</b> drīkst atrasties tikai pirms <b>L</b> un <b>C</b>;</div>
<div style="text-align: left;">
🔘 <b>C</b> drīkst atrasties tikai pirms <b>D</b> un <b>M.</b></div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-11740133583124520012017-01-09T12:33:00.001+02:002017-01-09T12:33:08.605+02:00Bērniem mīļas ir pašizgatavotas rotaļlietas<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
No auduma atgriezumiem var pagatavot zilonīti, lauvēnu vai lupatu lellīti. Pagatavo piegrieztni (rūtiņas lielumu izvēlas pēc vajadzības no 2x2 līdz 5x5 cm). izgriež divas detaļas ar 1.5 cm vīļu tiesai. Lauvēnam aplicē purniņu. Detaļas saliek ar kreisajām pusēm kopā un nošuj gar malu ar šujmašīnu, atstājot nenošūtus 8 – 10 cm. Rotaļlietu apvērš uz labo pusi un piepilda ar vati, paralonu vai citu pildmateriālu. Vaļējo malu aizšuj. Zilonim piešuj pogu acis. Savij aukliņu un piešuj asti.<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://4.bp.blogspot.com/-5HkVpRPvmkg/WHNmscQfRkI/AAAAAAAAJh0/oBvoEXIZ3iYkN8Y1z7BvEuIEmfURf37lACLcB/s1600/lupatu%2Blelles.jpg" imageanchor="1"><img alt="" border="0" src="https://4.bp.blogspot.com/-5HkVpRPvmkg/WHNmscQfRkI/AAAAAAAAJh0/oBvoEXIZ3iYkN8Y1z7BvEuIEmfURf37lACLcB/s1600/lupatu%2Blelles.jpg" title="Bērniem mīļas ir pašizgatavotas rotaļlietas" /></a></div>
<br />
Lielākiem bērniem patiks milzu pitons. Pitona ķermeni sašuj no atgriezumiem, cik garu vēlas. Piegrieztnē dotas tikai galvas detaļas, tās piegriež divās kārtās, iešuj sarkanu mēli. sašuj galvas un iekšpuses detaļas.</div>
Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6596043498674242747.post-53550345071114301962017-01-06T09:57:00.002+02:002017-01-06T09:57:09.382+02:00Domu graudi<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
Brīvi dzīvo tikai tas, kas atrod prieku sava pienākuma pildīšanā.<br />
<div dir="rtl" style="text-align: right;">
<i>Cicerons</i></div>
</div>
Unknownnoreply@blogger.com0